Atkritumu šķirošana PSRS: kāpēc šis pasākums bija tik populārs?

Padomju Savienības pilsoņiem atšķirībā no pašreizējās paaudzes bija nedaudz atšķirīga attieksme pret atkritumiem. Tajos laikos bija skaidri un stingri izveidota atkritumu piegādes un pārstrādes sistēma, un cilvēku apziņa bija diezgan labi iedrošināta.

Arī mūsdienu varas iestādes vēlas mudināt iedzīvotājus uz kompetentu atkritumu apsaimniekošanu un kā piemēru min padomju laikus. Mēs jums pastāstīsim, ko labi cilvēki ieguva PSRS, ja viņi pareizi šķīrās no saviem atkritumiem, un kāpēc savākšana un šķirošana tajos laikos bija tik populāra.

Atsevišķa kolekcija

Jau pagājušā gadsimta 20. gadu sākumā cilvēki sāka ieaudzināt apzinātu attieksmi pret tām precēm, kuras bieži tika lietotas. Pamazām (bet noteikti) tika organizēti atkritumu savākšanas pasākumi, kuru dēļ jebkādi polimēri, tekstilizstrādājumi materiālus, kā arī gumijas, stikla taru un makulatūru sāka klasificēt kā dažāda veida atkritumus, kas tika atkārtoti pakļauti apstrāde. Izejvielu piegāde un kompetenta resursu sadale ir tieši padomju tradīcija, kuru mūsdienu realitātē vajadzētu palaist garām un kuru, protams, nevajadzētu aizmirst.

PSRS varas iestādes ļoti rūpīgi pārdomāja un organizēja atkritumu pārstrādes sistēmu līdz tam, ka izdevumi par to tika ieguldīti paša pārstrādātā produkta izmaksās. Īpaša nozīme šajā shēmā bija uzņemšanas centriem, kas atradās visā valstī. Tieši šie punkti varēja lepoties ar vēl nebijušu rindu, jo parastie padomju pilsoņi steidzās nodot visus atļautos atkritumus, un šis pasākums kļuva ļoti populārs.

Šajā procesā bija iesaistīti pilnīgi visi – gan pieaugušie, gan bērni, gan veci cilvēki. Taču jauniešiem tas īpaši patika, un tas bija paredzēts, varētu teikt, tieši šai pilsoņu kategorijai. Jau skolā bērni tika mudināti nest stikla traukus un vecas avīzes, un, lai būtu lielāks azarts, tika rīkoti konkursi, kuros skolēns, kurš savāca maksimālo produktu skaitu pārstrādei, varēja laimēt dažādas balvas: no diploma līdz brīvdienai vasarā nometne. Tajos laikos tas bija neapšaubāms panākums.

Nokārtoja pudeli - dabū mašīnu!

Varas iestādes diezgan aktīvi un ar entuziasmu motivēja pieaugušos ziedot atkritumus. Piemēram, jebkura veida izejvielām bija noteikta cena, un dažreiz atlīdzība bija diezgan ievērojama. Tātad par 2 tukšiem traukiem no piena produktu apakšas varēja nopirkt jaunu, bet tikai pildītu ar iecienītāko dzērienu: jogurtu, kefīru un citiem labumiem.

Pēc kāda laika uzņemšanas punktos viņi sāka pieņemt cita veida stikla traukus - no zemūdens vai degvīna. Un tie bija daudz dārgāki. Pēc baumām (ticiet vai nē, tas ir atkarīgs no jums), daži pilsoņi tik cītīgi nodeva stikla taru, ka par iegūtajiem līdzekļiem pat izdevās nopirkt vai nu automašīnu, vai dzīvokli.

Papildus atalgojumam naudas veidā cilvēkiem bija iespēja saņemt kaut ko no ierobežotas preču kategorijas. Piemēram, smaržīgās ziepes, veļas mazgāšanas līdzeklis, unikālas grāmatas un daudzas citas lietas, kas tajā laikā bija diezgan iekārojamas un reti sastopamas.

Diemžēl mūsdienās atkritumu savākšanas un pārstrādes sistēma praktiski nav attīstīta. Cilvēki šo notikumu neapzinās tik labi kā PSRS. Ja krievi nodarbojas ar šķirošanu, tad tikai lielajās pilsētās un mazos ciematos pat atkritumu savākšanas problēma vēl nav atrisināta. Ko lai saka par šķirošanu?!